Valsts sākas ar cilvēku. Ar Tevi un mani. Kādu Tu veidosi
ap sevi dzīvi, tāda būs Tava tuvējā apkārtne. Ja Tavs kaimiņš arī veidos dzīvi
līdzīgi, jūs būsiet labi kaimiņi. Tavs bērns nesīs uz skolu ieaudzinātās
vērtības, un arī viņa vide veidosies atbilstoši. Un pēc inerces to pārņems
citi, pielāgos vājākie vai atspēlēs pretējie. Latvijas dzīve sākas ar Tevi!
Bet es satieku ik dienas sev apkārt cilvēkus, kuri gaida,
lai kāds viņu vietā veido dzīvi labāku un smaidīgāku:
- bibliotekāri,
kura izliekas neredzam, ka blakus 10-gadīgi zēni datorā spēlē vardarbīgas
spēles;
- šoferi,
kurš vicina pa logu kulakus un nebremzē, kad šķērsoju ielu;
- dežuranti
skolā, kura sargā savu sēžamvietu un rupji mani padzen;
- skolotāju,
kura neuzņemas atbildību par bērnu drošību pie trakojošas jūras;
- meitas
klases bērna mammu, kura zog vecāku e-pastus, lai izsūtītu sava darbadevēja
reklāmas;
- pastnieci,
kura izdzen cilvēkus gaidīt rindā uz ielas, jo pasta nodaļa esot viņas
darbavieta;
- pārdevēju
tirgū, kura atbild krieviski un nevēlas saprast latviski;
- autobusa
vadītāju, kurš vasaras tveicē neieslēdz gaisa kondicionētāju;
- kaimiņu,
kurš aiz sevis neaizver vārtus, jo neesot mājas īpašnieks;
- velosipēdistu,
kurš alus pudeli saplēš pret asfaltu un aizbrauc.
Esmu iemācījusies slikto aizmirst. Tāpēc šo rakstu turpināšu, lai tad, kad gribēsies kaukt dēļ mirušās Latvijas, es zinātu – kas
to izdarījis.
