Vakar pirmo reizi mūžā biju vēlēsanu iecirkņa komisijas darbiniece. Izrādās, darbs ļoti atbildīgs un smags: no 7 rītā līdz 22 naktī. Un tad vēl balsu skaitīšana. Un vēl protokolu rakstīšana. Un nakts vidū vēl mājās tikšana. Bet pieredze interesanta.
 |
| Naktī pēc pl.22 visa Klīvlandes iecirkņa komisija skaita biļetenus: A. Ķīsis, H. Mazzariņš, Z. Rīders, es un A. Rīdere |
Vislabāk man patika iespēja satikt cilvēkus. Tā kā Klīvlandē dzīvoju tikai gadu, vēl arvien priecājos iepazīties ar jauniem latviešiem. Likās, ka daudzus jau pazīstu, bet izrādās, ka ir vēl vairāk, un vēl, un vēl.
Pēcpusdienā jau jutos krietni sagurusi, jo biju nolēmusi veidot reportāžu par referendumu Klīvlandē - intervēju, fotografēju, runājos un ļoti daudz klausījos. Trimdas ģimenēm tiešām sāpēja sirds par tik pazemojošu referendumu. Un viņi vēlējās izrunāties. Es biju labs mērķis tam, jo nesen iebraukusi no Latvijas. Varot atbildēt uz viņu jautājumiem. Man gan tā nelikās. Nekad neesmu jutusies atbildīga par to, kas notiek Latvijā. Vakar gan nācās uzklausīt dusmas un pārmetumus.
Naktī, kad pēc balsu saskaitīšanas un protokolu nosūtīšanas uz Latviju, beidzot tiku mājās, jutos tik iztukšota un nogurusi, ka nespēju pat pateikt - cik ļoti esmu nogurusi.
Bet ieraksts klīvlandiešu blogā kopā ar bildēm tomēr tapa:
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru